Skaidrojumi
31.12.2010. zaudēja spēku likums “Par dzīvokļa īpašumu”, vadoties no kura ikviena darbība, kas saistīta ar kopīpašuma remontu vai rekonstrukciju ir saskaņojama ar visiem ēkas dzīvokļa īpašniekiem. Jaunais “Dzīvokļa īpašuma likums”, kas nosaka kārtību, kādā veicamas darbības ar kopīpašumu, definē mājas pārvaldes institūciju – dzīvokļu īpašnieku kopību, un nosaka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas kārtību dažādu jautājumu risināšanā, tai skaitā jautājumos par ēkas renovāciju un komunikāciju sistēmu rekonstrukciju.
Kopīpašumā ietilpst:
1) dzīvojamās mājas un tās ārtelpu ārējās norobežojošās konstrukcijas (tai skaitā sienas, arhitektūras elementi, jumts, koplietošanas telpu logi un durvis, arī ārdurvis), iekšējās slodzi nesošās konstrukcijas (tai skaitā nesošās sienas un kolonnas, kā arī atsevišķos īpašumus norobežojošās sienas), starpstāvu pārsegumi, koplietošanas telpas (tai skaitā bēniņi, kāpņu telpas, pagrabtelpas), kā arī dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma;
2) dzīvojamās mājas palīgēkas un būves;
3) zemesgabals, uz kura atrodas attiecīgā dzīvojamā māja, ja tas nepieder citai personai.
''Dzīvokļa īpašuma likuma'' 13.panta (2) daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz:
1) kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas;
2) pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.
Tātad apkures sistēmas rekonstrukcija (piemēram ''horizontālā'' apkures sadale) vai ēkas siltināšana saistīta ar abiem šiem punktiem - īpašnieki tiek pie jaunas siltumapgādes sistēmas, samazina siltuma izmaksas un papildus iegūst jaunu skaistu fasādi un labus logus.
Savukārt tā paša likuma 17.panta ''Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas nosacījumi'' (8) punkts nosaka, ka lai pieņemtu lēmumu par šā likuma 16.panta otrās daļas 5.punktā minētajiem jautājumiem, tas ir, par ūdensapgādes, kanalizācijas un publisko elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu, būvniecību vai pārvietošanu, nepieciešams, lai „par” nobalsotu dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem. Bez tam jautājumus, kas saistīti ar kopīpašumu, skaidro šī likuma 4.pants, kas nosaka, ka uz kopīpašumā esošo daļu attiecināms Civillikuma 1067. —1072.pants, un Civillikuma 1068.panta pirmās daļas noteikumi piemērojami tiktāl, ciktāl “Dzīvokļa īpašuma likuma” 17.panta sestajā, septītajā, astotajā un devītajā daļā nav noteikts citādi. Izrietoši, 17.panta astotā daļa nosaka, ka ''nepieciešams, lai „par” nobalsotu dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem''. Tā kā šajā ziņā ''Dzīvokļa īpašuma likums'' attiecībā pret Civillikumu uzskatāms par speciālo likumu (kā to tieši pasaka 4.pants), ir jāvadās pēc 17.panta 8.daļas nosacījumiem, respektīvi, lai veiktu ēkas renovāciju (siltumapgādes sistēmas rekonstrukciju, siltināšanu, vai citas ēkas ekspluatāciju uzlabojošas darbības) jāsavāc 50%+1 dzīvokļu īpašnieku balsis.
SIA "Liepājas namu apsaimniekotājs"
Juridiskās daļas vadītājs Viktors Zīverts
