Skaidrojumi

Kas jāzina, uzsākot dzīvokļa remonta plānošanu?

ARTIS RIMMA, LNA valdes loceklis:

- Pirms remontdarbu plānošanas ir jāatceras, ka dzīvoklis ir daļa no kopīpašuma. Tas nozīmē, ka visi darbi, kas saistīti ar kopīpašumu, ir jāskaņo ar citu dzīvokļu īpašniekiem. Visu dzīvokļu īpašnieku (kopības) atbildībā ir kopīpašuma telpas: koridori, kāpņu telpas, bēniņi, pagrabs, arī stāvvadi, maģistrālie karstā un auksta ūdens cauruļvadi, apkures sistēma, dūmeņi, ventilācijas kanāli, pārsegumu konstrukcijas, nesošās sienas, balkonu un lodžiju norobežojošās konstrukcijas, fasāde, toskait arī logu, lodžiju un balkonu vizuālais risinājums.

Nereti dzīvokļa īpašnieki, paredzot darbus veikt tikai savā dzīvoklī, uzskata, ka tas neskar kopīpašuma daļas un kaimiņus remonta gaita un rezultāts neietekmēs. Taču tas ir maldīgs priekšstats, jo spēkā ir arī dažādu būvnormatīvu noteikti ierobežojumi.

Piemēram, pārplānojot dzīvokli, jāņem vērā, ka sanitārtehnisko telpu nedrīkst izvietot virs apakšējā stāva dzīvojamās istabas bez tā īpašnieka saskaņojuma, ieeju sanitārtehniskajā telpā izvieto tikai no koridora vai priekštelpas puses, nav pieļaujams pievienot dzīvoklim balkonu vai lodžiju, apkures katla vai kamīna pieslēgšanu kopējam dūmu kanālam vai ventilācijas kanālam drīkst tikai tad, ja sistēmas ir pārbaudījis un novērtējis sertificēts skursteņslaucītājs un sastādīts akts par dūmkanālu tehnisko stāvokli un atbilstību ugunsdrošības prasībām; nomainot dzīvokļa ārdurvis, jaunās ārdurvis drīkst ielikt atbilstoši vēsturiskajam un esošajam durvju vēršanās virzienam.

Uzsākot remontdarbu plānošanu, pirmkārt, būtu jāiepazīstas ar sava īpašuma, tas ir, būves vai telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietu (agrāk – Inventarizācijas lieta). Tas palīdzēs saprast, kuras no konkrētā dzīvokļa sienām ir daļa no mājas pamatkonstrukcijām, kur un kā virzās iekšējās komunikācijas, izvērtēt plānoto darbu sarežģītību un apmērus un citu. Ja dzīvokļa īpašnieka rīcībā nav šāds dokuments, to var pieprasīt Valsts zemes dienestā, kas izsniegs aktuālo versiju.

Ar kādu dokumentu kārtošanu un birokrātisko procesu jārēķinās pirms remontdarbu uzsākšanas?

JURIJS STRIŽŅOVS, Liepājas pilsētas Būvvaldes galvenais būvinženieris:

- Tajos gadījumos, ja tiek īstenots interjera vai labiekārtojuma dizaina projekts, piemēram, mēbeļu pārbūve vai iebūve, nav nepieciešami saskaņojumi un projekta dokumentācija. Pārējos gadījumos faktiski būs nepieciešams sagatavot un saskaņot projekta dokumentāciju, ko paredz un nosaka spēkā esošais būvniecības regulējums: Būvniecības likums, Vispārīgie būvnoteikumi, Ēku būvnoteikumi, kā arī dažādi būvnormatīvi un citi normatīvie akti.

Dzīvokļa remonta plānošanas posmā īpašniekam, atbilstoši iecerētajiem remontdarbu apjomiem, būs nepieciešams izvēlēties, arī sagatavot un saskaņot kādu no šiem projekta dokumentācijas veidiem: apliecinājuma karti, kas ir vienkāršotās būvniecības ieceres projekts, vai būvprojektu (var būt minimālā vai arī pilnā sastāvā – atkarībā no iecerēto darbu sarežģītības un apjoma).

Tā kā būvniecības likumdošanas un normatīvu prasības ir pietiekami sarežgītas, dzīvojamo māju plānojums, vecums, izmantotie materiāli, konstruktīvie risinājumi un citi faktori ir ļoti atšķirīgi, dzīvokļa īpašniekam, lai veiksmīgi īstenotu sava īpašuma atjaunošanu, jau pašā sākumā ar savām iecerēm ieteicams vērsties pie sertificēta arhitekta vai būvinženiera, vai arī konsultēties ar pilsētas būvvaldes speciālistiem. Sertificēts arhitekts vai būvinženieris palīdzēs sagatavot visu nepieciešamo dokumentāciju, kā arī saņemt nepieciešamos saskaņojumus. Aicinām izmantot Liepājas pilsētas būvvaldē reģistrēto projektētāju sarakstu:

http://www.liepaja.lv/upload/Buvvalde/pprojektetaji_saraksts_2016_24marts_horizontali.pdf.

Uzziņai:
Liepājas pilsētas Būvvaldes speciālistu pieņemšanas laiki:

katru trešdienu no pulksten 9 līdz 12 un no pulksten 14.00 līdz 17.00.

Iepriekš pieteikties, zvanot pa tālruni 6 34 04725.

Vai remonta darbi ir jāskaņo arī ar pārvaldnieku?

KRISTAPS RAĢIS, LNA Klientu daļas vadītāja vietnieks:

- Ērtībai un drošībai par iecerētajiem remontdarbiem dzīvoklī vienmēr jāinformē gan mājas kontkatpersona, gan ar rakstisku iesniegumu jāinformē pārvaldnieks. Tas, pirmkārt, ir saistīts ar mājai nepiederīgu cilvēku uzturēšanos koplietošanas telpās un var radīt jautājumus vai aizdomas. Otrkārt, remontdarbi rada paaugstinātu troksni (urbšana, kalšana, sišana u.tml.). Mājas kopīpašnieki un pārvaldnieks būtu jāinformē un jāvienojas par veicamo darbu norises laiku un stundu grafiku, kā arī specifiku. Treškārt, ja remonta laikā ir nepieciešams slēgt kādu no inženierkomunikāciju iekšējiem tīkliem, par to rakstiski jāinformē pārvaldnieks un informācijai jābūt ērti pieejamai arī mājas iedzīvotājiem, piemēram, uz ziņojuma dēļa vai pastkastēs katram kaimiņam. Ceturtkārt, nedrīkst aizmirst par saskaņojumu ventilācijas sistēmu izbūvei, plānojot jaunas virtuves iekārtas vai remontdarbus vannas istabā. Piektkārt, remontdarbu un būvprojektu kopijas, kas saskaņotas atbildīgajās institūcijās, noteikti jāiesniedz arī pārvaldniekam.

Kādos gadījumos nepieciešams saskaņojums no mājas kopīpašniekiem?

- ANDRA JAUNSKUNGA, LNA juriste:

- Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu dzīvokļa īpašums kā lietu kopība sastāv no atsevišķā īpašuma un attiecīgās kopīpašuma domājamās daļas. Likumā arī ir precīzi formulēts kopīpašuma sastāvs, kā arī noteiktas dzīvokļa īpašnieka tiesības rekonstruēt, renovēt vai restaurēt dzīvokļa īpašumu, bet, ja pārbūve skar kopīpašumā esošo daļu, dzīvokļa īpašniekam nepieciešams saņemt dzīvokļu īpašnieku kopības piekrišanu. Lēmumi, ko dzīvokļu īpašnieku kopība pieņēmusi būvniecības jautājumos, ir saistoši ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja par to balsojuši īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošo dzīvokļa īpašumu skaita.

Biežāk minētie gadījumi kā ieteicams rīkoties:

Lodžijas aizstiklošana ir jauna elementa izveidošana kopīpašumā, par ko visos gadījumos lēmums jāpieņem dzīvokļu īpašnieku kopībai. Vairumā gadījumu kopīpašnieki ir vienojušies, apstiprinot lodžiju aizstiklošanas standartu jeb pasi. Ir gadījumi, kad kopīpašnieki ir lēmuši, ka viņu mājā lodžijas netiekaizstiklotas. Šāds lēmums ir saistošs visiem kopīpašniekiem.

Logu nomaiņai nav nepieciešams saskaņojums, ja tiek saglabāts esošais logu izskats: dalījums un krāsa vai saskaņā ar jau izstrādāto un saskaņoto logu pasi.

Ar kaimiņiem jāskaņo jebkurš remonts vai pārbūve atsevišķā dzīvoklī vai ēkas daļā, kas skar nesošās konstrukcijas, starpstāvu pārsegumu konstrukcijas, piemēram, apvienojot divus dzīvokļus, arī ailu izbūvi nesošajās sienās, ēkas fasādi, ja iecerēta logu aizbūvēšanu un cits.

Kas ir lielgabarīta atkritumi un kas būvgruži?

GINTS VĪKSNA, LNA tehniskās daļas vadītājs:

- Par remonta laikā radušos būvgružu savākšanu jāvienojas ar būvnieku vai, rakstot iesniegumu savas mājas pārzinim, jārezervē plānotajiem darbiem atbilstošs atkritumu konteiners. Būvgruži ir visi celtniecības, renovācijas un remontdarbu atkritumi, kas satur betonu, koksni, metālus, ģipša paneļus, eļļu, ķimikālijas, santehnikas objektus, arī vecās durvis, grīdu klājumi un citi.

Būvgruži jānodod šķirošanas laukumos vai būvgružu savākšanai jāpasūta speciālie konteineri. Visērtāk ir vienoties ar uzņēmumu, kas veic remontu, vai arī kādu no atkritumu savākšanas uzņēmumiem par konteinera iznomāšanu un izvešanas nosacījumiem.

Savukārt, lielgabarīta atkritumi ir pārbūvju vai interjera remontu laikā radušies atkritumi, kurus to izmēru dēļ nevar un nedrīkst ievietot atkritumu tvertnēs – tās ir mēbeles, to detaļas, matrači un citi. Arī veicot vienkāršoto dzīvokļa atjaunošanu, laikus jāplāno lielgabarīta atkritumu izvešana. To var darīt arī saviem spēkiem, atkritumus nogādājot uz uzņēmuma "Liepājas RAS" poligonu "Ķīvītes" Grobiņas novadā. Bieži veco mēbeļu un sadzīves tehnikas aizvešanas problēmu var risināt, par pakalpojumu vienojoties ar jauno mēbeļu piegādātāju. Sadarbojoties ar LNA, ir iespējams noteikt grafiku vai konkrētu dienu, kad šāda veida atkritumi tiek izvesti visas mājas iedzīvotājiem. Šādu pakalpojumu apmaksā no mājas uzkrājuma līdzekļiem.

Kādas ir sekas nesaskaņotu remontdarbu veikšanai?

AGIJA KUDRĒVIČA, Liepājas pilsētas Būvvaldes juridiskās daļas vadītāja:

- Patvaļīga būvniecība (arī telpu grupas pārbūve un atjaunošana), atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 152. pantā noteiktajam, ir administratīvs pārkāpums un par to pārkāpējam Liepājas pilsētas Būvvaldes būvinspektori var sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu. Par patvaļīgu būvniecību uzskatāmi būvdarbi, ko veic bez būvatļaujas vai kas neatbilst akceptētajai projekta dokumentācijai (apliecinājuma kartei vai būvprojektam).

Kad remontdarbi pabeigti, būvniecības ierosinātājam jāiesniedz dokumenti Būvvaldē par būvdarbu pabeigšanu. Par administratīvo pārkāpumu ir uzskatāma arī būves ekspluatācija pirms tās pieņemšanas ekspluatācijā.

Būvvalde pēc apsekošanas veiks atzīmi apliecinājuma kartē, ja veikta vienkāršotā atjaunošana, akceptējot, ka tā atbilst projekta dokumentācijai. Gadījumos, ja remonts veikts saskaņā ar Būvprojektu, būvinspekcija pēc objekta apsekošanas sastādīs aktu par tā nodošanu ekspluatācijā.

Sodi par saskaņojumu trūkumu ir ļoti bargi. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (152. panta pirmā daļa) noteic, ka naudas sods fiziskām personām par patvaļīgu pārbūvi un/vai atjaunošanu ir no 70 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām — no 280 līdz 4300 eiro.

Tāpēc vislabākais padoms, uzsākot remontdarbu plānošanu, ir vērsties pie sertificēta arhitekta vai būvinženiera, doties uz sarunu pie speciālistiem Liepājas pilsētas Būvvaldē, kā arī noteikti konsultēties ar sava nama apsaimniekotāju.