13.03.2020 17:09

 

Ņemot vērā Pasaules veselības organizācijas 2020. gada 11. marta paziņojumu, ka Covid-19 ir sasniegusi pandēmijas apmērus, un pamatojoties uz Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likuma 4. panta pirmās daļas 1. punkta "e" apakšpunktu, likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli4. pantu5. panta pirmo daļu un 6. panta pirmās daļas 1. punktu un otro daļu, 7. panta 1. punktu un 8. pantuEpidemioloģiskās drošības likuma 3. panta otro daļu, lai noteiktu epidemioloģiskās drošības un citus pasākumus:

1. Izsludināt visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no lēmuma pieņemšanas brīža līdz 2020. gada 14. aprīlim ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību ārkārtējās situācijas spēkā esamības laikā.

2. Noteikt Veselības ministriju par atbildīgo institūciju darbību koordinācijai ārkārtējās situācijas laikā.

3. Noteikt atbildīgās institūcijas atbilstoši kompetencei par līdzatbildīgajām institūcijām.

4. Ārkārtējās situācijas laikā:

4.1. valsts un pašvaldību iestādēm izvērtēt un iespēju robežās nodrošināt klātienes pakalpojumu sniegšanu attālināti;

4.2. lai apmeklētu pirmsskolas izglītības iestādi, noteikt, ka vecākiem 2020. gada 13. martā ir jāiesniedz pirmsskolas izglītības iestādē rakstisks apliecinājums, ka bērns un ģimene nav apmeklējuši Covid-19 skartās valstis vai teritorijas, nav bijis kontaktā ar Covid-19 saslimušajiem vai kontaktpersonām un vecākiem nav iespēju citādi nodrošināt bērna pieskatīšanu;

4.3. pārtraukt mācību procesa norisi klātienē visās izglītības iestādēs, nodrošinot no 2020. gada 13. marta mācības attālināti, izņemot centralizēto valsts pārbaudījumu norisi;

4.4. pārtraukt visu kultūrizglītības un sporta profesionālās ievirzes un interešu izglītības programmu mācību procesu (treniņu, sacensību un mēģinājumu norisi);

4.5. ar 2020. gada 13. martu atcelt un aizliegt visus publiskos pasākumus, sapulces, gājienus un piketus virs 200 cilvēkiem;

4.6. tūrisma pakalpojumu sniedzējiem iespēju robežās piedāvāt pārcelt un neplānot tūrisma braucienus uz Covid-19 skartajām valstīm un teritorijām, no kurām atgriežoties ir jāveic īpaši piesardzības pasākumi, atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā publicētajai informācijai;

4.7. iespēju robežās atcelt, pārcelt un neplānot darba braucienus un komandējumus uz Covid-19 skartajām valstīm un teritorijām, no kurām atgriežoties ir jāveic īpaši piesardzības pasākumi, atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā publicētajai informācijai;

4.8. nodrošināt, lai darbos, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai (atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 24. jūlija noteikumiem Nr. 477 "Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, un obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtība"), netiktu nodarbinātas personas ar akūtas elpceļu infekcijas simptomiem;

4.9. ārstniecības iestādēm, sociālās aprūpes institūcijām un ieslodzījuma vietām ierobežot apmeklējumus iestādē trešajām personām, izņemot ar iestādes vadītāja atļauju pamatfunkciju nodrošināšanai;

4.10. var tikt ierobežotas likumā noteiktās ieslodzīto tiesības atbilstoši Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumam;

4.11. aicināt fiziskas personas atturēties no ārvalstu braucieniem;

4.12. personām un kontaktpersonām, kuras atgriezušās no Covid-19 skartās valsts vai teritorijas, jāveic īpaši piesardzības pasākumi, tai skaitā:

4.12.1. 14 dienas pēc izbraukšanas no minētās valsts vai teritorijas novērot savu veselības stāvokli, divas reizes dienā (no rīta un vakarā) mērot ķermeņa temperatūru;

4.12.2. nekavējoties zvanīt 113, ja parādās kādas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes (iesnas, klepus, rīkles iekaisums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, elpošanas traucējumi);

4.12.3. jāveic pašizolēšanās dzīvesvietā (mājas karantīna) un jābūt pieejamam saziņai un sadarbībai ar ģimenes ārstu un citām ārstniecības personām;

4.12.4. novērot savu veselības stāvokli;

4.12.5. nepakļaut citas personas inficēšanās riskam, cenšoties samazināt tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem (neuzņemt viesus, neapmeklēt publiskas vietas, institūcijas un nedoties privātās vizītēs u. c.);

4.12.6. uzturēties dzīvesvietā un nedoties uz darbu, sabiedriskām vietām, vietām, kur uzturas liels skaits cilvēku, iespēju robežās neizmantot sabiedrisko transportu;

4.12.7. pirmās nepieciešamības preču vai pārtikas iegādei izmantot kādu no šādām iespējām:

4.12.7.1. piegādi mājoklī, izvairoties no kontakta ar piegādātāju;

4.12.7.2. pārtikas vai preču piegādi ar tuvinieku palīdzību, atstājot tās pie durvīm;

4.12.7.3. lūgt pašvaldības sociālā dienesta palīdzību, izvairoties no tieša kontakta ar sociālo darbinieku;

4.12.7.4. ja nav citu risinājumu, veikalu apmeklēt ar medicīnisko masku stundās, kad veikalā mazāk cilvēku, ievērojot 2 metru distanci no veikala apmeklētājiem un pārdevējiem un ievērojot roku un klepus higiēnu;

4.13. atļaut Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un stacionārās ārstniecības iestādēs strādājošām ārstniecības personām, kā arī Slimību profilakses un kontroles centrā strādājošiem epidemiologiem noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā. Veselības ministrijai virsstundu darba apmaksai nepieciešamos papildu finanšu līdzekļus pieprasīt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

5. Pasākumus finansēt no institūcijām iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2020. gadam", kā arī pēc institūciju motivēta pieprasījuma no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Šādos gadījumos lēmumu par finansējuma piešķiršanu pieņem Ministru kabinets.

6. Noteikt, ka likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli3. panta otrajā daļā noteiktā valsts institūcija ir attiecīgās nozaru ministrijas, kuras apkopo un iesniedz Finanšu ministrijā personu prasījumus pret valsti par nodarīto kaitējumu.

7. Valsts kancelejai saskaņā ar likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli9. panta trešo daļu paziņot Saeimas Prezidijam par Ministru kabineta pieņemto lēmumu un atbilstoši minētā likuma ceturtajai daļai informēt sabiedriskos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus par pieņemto lēmumu.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Veselības ministre I. Viņķele