03.01.2020 10:15
Iesaistoties daudzdzīvokļu mājām piegulošo teritoriju sakopšanā un labiekārtošanā, iedzīvotāji aizvien biežāk vēlas pagalmos izvietot videonovērošanas kameras. Uzņēmums “Liepājas namu apsaimniekotājs” (LNA) skaidro praktiskas nianses, kas jāizvērtē pirms šīs ieceres īstenošanas.

Novērot drīkst, bet vai vajag?

Iedzīvotāji skaidro, ka videonovērošanas kameru izvietošanas mērķis ir vēlme uzraudzīt kārtību pašu spēkiem labiekārtotajos pagalmos, to pasargāšana no nelūgtiem viesiem un vandāļiem, kā arī rūpes par bērnu drošību spēļu laukumos.

"Pirms uzsākt īpašuma videonovērošanu, svarīgi apsvērt, vai vispār ir nepieciešama," saka LNA Juridiskās daļas vadītājs Viktors Zīverts.

2018. gada 25. maijā Eiropas Savienībā sāka piemērot Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR). “Tas nozīmē, ka videonovērošanas ierīce, ko fiziska persona aizsardzības nolūkos uzstāda pie nekustamā īpašuma, vairs nav jāreģistrē Datu valsts inspekcijā, un par tās reģistrāciju nav jāmaksā valsts nodeva,” turpina V.Zīverts. “Iespējams, tas raisījis iedzīvotājos pastiprinātu vēlmi īpašumu uzraudzībai izvēlēties videonovērošanu. Taču jāzina, ka regulas piemērošana nenozīmē, ka nepastāv nekādi ierobežojumi. Patiesībā situācija ir kļuvusi vēl komplicētāka.”

Jāsaprot, ka videokamera, ko fiziska persona uzstādījusi pie savas ģimenes mājas ar mērķi aizsargāt iemītnieku īpašumu, veselību un dzīvību, nav uzskatāma par datu apstrādi tikai personiskām vai mājsaimniecības un sadzīviskām vajadzībām. Jāsaprot, ka ar šo sistēmu tiek uzraudzīta arī publiskā telpa, un tas nozīmē, ka jau iepriekš tiek plānota iegūto personas datu (videoieraksta) nodošana citām personām, piemēram, policijai.

Kā norāda V.Zīverts, pirms daudzdzīvokļu māju pagalmos uzstādīt videonovērošanas ierīces, jāizpilda virkne procedūru, ko paredz noteikumi.

Pirmkārt, lai pie daudzdzīvokļu namiem uzsāktu videonovērošanu, par to jālemj dzīvokļu īpašnieku kopībai, jo pārzinis Vispārīgās datu aizsardzības regulas izpratnē būs dzīvokļa īpašnieku kopība. Ja dzīvokļu īpašnieki ir nodibinājuši biedrību – tad pārzinis būs pati biedrība. Ja šāda lēmuma nav, par pārzini var tikt uzskatīta konkrētā persona, kas to uzstādījusi. Persona, kuras tiesības ar videonovērošanu ir aizskartas, pret novērotāju var vērsties arī tiesā.

Videonovērošanā tiešsaistes režīmā, kas notiek autostāvvietā mājas pagalmā vai pie atkritumu sētiņas, privātuma aizskārums nav konstatējams. Turpretī, ja tiek veikts ieraksts, noteikumi, kas jāievēro, lai neaizskartu citu personu tiesības, ir krietni stingrāki. Svarīgākais - šādu informāciju atbilstoši jāstrukturizē, jāuzglabā un pēc pieprasījuma jāizsniedz ikvienam pieprasītājam, kurš būs fiksēts kādā no novērošanas epizodēm, pie tam jāizsniedz formā, kas neaizskar šajā epizodē citus redzamos subjektus. Tas ir sarežģīts process, kas stingri noteikts normatīvajos aktos un to izpilde katrā konkrētā gadījumā, piemēram, veicot videonovērošanu kādas mājas autostāvvietā, jāapraksta un jāfiksē pārskata atbildības nolikumā.

Tāpēc, pirms uzsākt sava īpašuma videonovērošanu, svarīgi ir apsvērt, vai tā vispār nepieciešama, vēlreiz atgādina jurists. Ja īpašnieks uzskata, ka tikai ar videonovērošanas palīdzību iespējams panākt īpašuma aizsardzību, tā ir maksimāli jāierobežo, līdzsvarojot novērošanas veicēja interesi par īpašuma aizsardzību ar citu cilvēku tiesībām uz sava privātuma neaizskaramību. “Es vēlreiz vēlos atgādināt, ka neierobežota cilvēku filmēšana un novērošana arī var tikt uzskatīta par privātuma aizskārumu vai pat izsekošanu, un tas ir nopietns cilvēktiesību pārkāpums,” norāda V.Zīverts.

Šo visu zinot un saprotot, pirms pieņemt lēmumu par videonovērošanas kameru uzstādīšanu kopīpašumā, viņš mudina nopietni apsvērt visus iespējamos jautājumus un iebildumus, ko varētu nākties saņemt saistībā ar šādu ierakstu veikšanu. Veikt videonovērošanu publiskajā telpā, maksimāli ierobežojot fizisku personu aizskārumu, var būt ļoti sarežģīti.


ZINĀŠANAI

  • Datu valsts inspekcijai kontrolē un regulē trešo personu uzstādīto videonovērošanas kameru tiesiskumu; videonovērošanas uzraudzība ir noteikta kā viena no prioritārām.

  • Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta trešā daļa noteic, ka Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja “par” balsojusi vairāk nekā puse dzīvokļu īpašnieku. Ja šāda balsojuma nav, videonovērošana aizskar Civillikumā noteiktās civilās tiesības, tad pamatojoties uz Civilprocesa likuma 1.panta pirmo daļu un 23.panta pirmo daļu, kopīpašniekiem ir tiesības vērsties šķīrējtiesā vai izmantot mediāciju.

  • Videokameras drīkst filmēt kopējās telpas un teritorijas (piemēram, autostāvvietas, priekštelpas, liftu durvis vai pagalmu), tās nedrīkst filmēt citu iedzīvotāju dzīvokļu durvis, balkonus vai terases un tml.

  • Vairumā gadījumu videonovērošana rezultātā iegūtie attēli satur personas datus, kuru apstrāde ir jāveic saskaņā ar Fizisko personu datu apstrādes likumu (FPDAL). Turklāt tas nozīmē, ka šādos gadījumos indivīdam ir noteiktās datu subjekta tiesības - būt informētam par veikto personas datu apstrādi un iespēju piekļūt saviem personas datiem. FPDAL attiecas uz jebkuru darbību (apstrādi) ar jebkādu informāciju par dzīvām, identificējamām fiziskām personām.

 

Nedrīkst novērot bez brīdinājuma!

“Veiktvideonovērošanu daudzdzīvokļu mājās vai pagalmos nav aizliegts, taču, lai to darītu, jāpastāv kādam no VDAR 6.panta 1.punkta noteiktajiem tiesiskajiem pamatiem,” skaidro Liepājas pilsētas pašvaldības administrācija Datu aizsardzības daļas vadītājs Edgars Āboliņš. “Visticamāk, šajā gadījumā mērķis būs pasargāt īpašumu. Tāpat ir jāievēro VDAR minētie personas datu apstrādes principi.”

 

"Uzstādot video novērošanas kameras, ļoti svarīgi izpildīt personu informēšanas pienākumu - uzstādīt paziņojumus vēl pirms nokļūšanas videonovērošanas zonā", viņš turpina. Tas nozīmē, ka pirms nokļūšanas videonovērošanas zonā cilvēkam ir jābūt informētam, ka notiek videonovērošana. To dara, izvietojot informatīvas zīmes, kurās norāda, kāds ir videonovērošanas mērķis, kas to veic un pārziņa kontaktinformāciju.

 

“Informējot par videonovērošanu, šīs norādes nedrīkst atrasties tālu no filmētās teritorijas, kā arī jānodrošina, lai cilvēkiem būtu skaidrs, kurās vietās videonovērošana tiek veikta,” precizē E.Āboliņš. “Turklāt jāņem vērā, ka uzfilmētajiem cilvēkiem ir tiesības no videonovērošanas veicēja saņemt ierakstus, kurā viņi redzami.”

Protams, ir vēl daudz citi aspekti, kas jāņem vērā, uzstādot videonovērošanas sistēmu, piemēram, jānodrošina droša videonovērošanas ieraksta uzglabāšana, piekļuvei jābūt ierobežotai, nedrīkst uzglabāt videoierakstus ilgāk kā nepieciešams, pirms videonovērošanas uzsākšanas jāveic leģitīmo interešu balansa izvērtējums u.c.

 

“Videonovērošanas veikšanu drīkst uzsākt tikai tad, kad vispusīgi un nopietni izvērtēts, ka ieguvums no tās būs lielāks, nekā fiziskai personai tādējādi nodarītais privātuma apdraudējums un ka tā nodrošinās iecerētā mērķa sasniegšanu veidā, kas vismazāk aizskar fiziskās personas tiesības uz privātumu,” vēlreiz uzsver E.Āboliņš.

 

SVARĪGI!

 

Mājas iedzīvotāji, viesi un citi datu subjekti skaidri un precīzi jāinformē par veikto videonovērošanu, tās mērķi un tās pārzini. Vēlams sniegt arī informāciju par datu subjektu tiesībām piekļūt saviem datiem, uzstādot brīdinājuma zīmes ar papildus informāciju vai arī norādi, kur saņemama informācija par:

- pārziņa vai tā pārstāvja identitāti un kontaktinformāciju;

- datu aizsardzības speciālista, ja tāds ir nozīmēts, kontaktinformāciju;

- personas datu apstrādes nolūku un juridisko pamatu - ja apstrāde tiek veikta uz leģitīmo interešu pamata jāsniedz informācija par pārziņa leģitīmajām interesēm;

- personas datu saņēmējiem jeb kas piekļūs šai informācijai, tajā skaitā, kam tā tiks nodota;

- to, vai dati var tikt nodoti valstij ārpus Eiropas Savienības;

- to, cik ilgi tiks uzglabāti videoieraksti (personas dati);

- personas tiesībām piekļūt saviem personas datiem (iebilst, ierobežot datu apstrādi, izdzēst u.c.);

- personas tiesībām iesniegt sūdzību Datu valsts inspekcijā.

 

Informācijas sagatavota, izmantojot Datu valsts inspekcijas mājas lapā publicēto informāciju (https://www.dvi.gov.lv)