Paziņojumi

VUGD Kurzemes reģiona brigādes Liepājas 1.daļas inspektore Agnese Sprūde 2.augustā apsekoja namus Laumas rajonā un ar viņu kopā vairākas stundas strādāja portāls.

Daudzstāvu māju apsaimniekotājiem un vecākajiem A.Sprūde skaidroja noteikumu prasības, atgādinot jau it kā zināmas lietas, piemēram, ka kāpņu telpā jābūt izvietotai ugunsdrošības instrukcijai, ar kuru jābūt iepazīstinātiem mājas iedzīvotājiem.Kāpņu telpām jābūt durvīm ar pašaizvēršanās mehānismu: “Lai ugunsnelaimes gadījumā piedūmojums nevarētu izplatīties pa visu ēku.” Pagrabos, bēniņos un kāpņu telpā nedrīkst atrasties degoši priekšmeti, piemēram, vecas mēbeles utt.

Tāpat nekur ēkā – ne pagrabos un bēniņos, ne kāpņu telpās nedrīkst būt kaili elektrības vadi. Stāva numuram jābūt norādītam ne tikai pie lifta, bet arī kāpņu laukumiņos. Un pie ēkas jābūt nodrošinātai piekļuvei operatīvajam transportam.

Apsekojot ēkas, tika secināts, ka situācija ir dažāda. Lielākoties iedzīvotāji savu iespēju robežās par ugunsdrošību rūpējas – cenšas iztīrīt koplietošanas telpas, atbrīvojot tās no ugunsnedrošiem materiāliem un priekšmetiem. Tiesa, ir arī ēkas, kurās ne tikai pagrabi un bēniņi, bet arī kāpņu laukumiņi pieblīvēti ar veciem krāmiem. Pēc ugunsdzēsēju glābēju akta saņemšanas šīs nepilnības būs jānovērš.

Māju vecākie sūdzas, ka ugunsdrošības prasību izpildīšanu apgrūtina apstāklis, ka tas prasa finansiālus resursus. Iedzīvotāji, noklausījušies, kas nepieciešams un cik tas maksās, kurn, ka jāizdod nauda. Savukārt kādas mājas vecākais ar skumjām atzina, ka diemžēl daudzdzīvokļu mājā ir tādi iemītnieki, kuri neciena citu paveikto. “Apķēpā sienas un durvis, lauž konstrukcijas, kaut ik stāvā uzlīmēju zīmes, ka koplietošanas telpās smēķēt aizliegts, tomēr to dara,” tā Sergejs.

Jāpiebilst, ka ikvienas apsekotās ēkas iemītnieku pasta kastītēs ugunsdzēsēji ievietoja informatīvos bukletus ar prasību skaidrojumu.

A.Sprūde dienas izskaņā portālam rezumēja, ka pārbaudes daudzstāvu ēkās turpināsies. Līdz šim apsekota aptuveni puse plānoto objektu un secinājums ir sekojošs: situācija apmierinoša. Protams, nepilnības ir. Biežāk ar krāmiem piekrauti pagrabi un bēniņu stāvi, noteikumiem neatbilstošas durvis kāpņu telpās, apgrūtināta piekļuve ēkām. Ugunsdzēsēji glābēji katrai mājai sagatavos detalizētu secinājumu apkopojumu un būs dots laiks, kurā nepilnības jānovērš.

Un piebilda, ka ļoti apsveicama ir iniciatīva ar dūmu detektoriem aprīkot arī koplietošanas telpas. Taču tajā pašā laikā iedzīvotāju iniciatīva, koplietošanas telpās izvietojot atkritumu urnas, no glābēju skatu punkta nav atbalstāma: “Ja kāds pie papīriem šajā urnā iemetīs nenodzēstu izsmēķi, sekas var būt nepatīkamas.”

Kā portālam atzina VUGD Kurzemes reģiona brigādes Liepājas 1.daļas komandieris Romāns Andrijauskas, no ugunsdrošības viedokļa arī atkritumu vads ir ļoti riskants. Piemēram, ja no kāda ēkas augšējiem stāviem lejup mests prāvāks gružu sainis iestrēgst, ugunsnelaime var izcelties ne vien tad, ja kāds cits šim sainim virsū uzmet nenodzēstu izsmēķi. Var notikt arī pašaizdegšanās, sasprūdušajiem atkritumiem uzkarstot.“Tas, ka šie atkritumu vadi veido antisanitārus apstākļus, ir viens. Taču ugunsgrēka gadījumā sekas var būt neprognozējamas,” uzsver R.Andrijauskas: “Atkritumu vads ir šaura šahta, kurai piekļūšana ir ierobežota.”

Kā atgādina VUGD, dzīvojamo māju īpašniekiem ir ne tikai jārūpējas par sava īpašuma ugunsdrošību, bet arī par to, lai koplietošanas telpās esošās ugunsaizsardzības sistēmas un pārējais būtu darba kārtībā un ugunsdrošs.

Situācija uzlabojas

VUGD Kurzemes reģiona brigādes komandiera vietnieks pulkvežleitnants Mursals Kerimovs, jautāts, cik daudz Liepājā un Kurzemes reģionā šogad fiksēti ugunsgrēki daudzdzīvokļu namos, portālam pastāstīja: “Šobrīd varam analizēt pieejamos 2016.gada statistikas datus - kopumā visā valstī dzīvojamā sektorā bijuši 2992 ugunsgrēki, no kuriem 333 bijuši Kurzemes reģionā. Ja salīdzinām ar citiem novadiem, tad šis rādītājs ir zemāks kā Zemgales, Latgales un Vidzemes reģionos, kur bijuši attiecīgi 466, 454 un 359 ugunsgrēki dzīvojamā sektorā.”

“Analizējot kopējo valsts statistiku, jāsecina: ugunsgrēku skaits dzīvojamā sektorā pēdējo trīs gadu laikā samazinājies – 2014.gadā tie bija 3572 ugunsgrēki, 2015.gadā 3155, bet pagājušajā gadā jau zem trīs tūkstošiem. Dzīvojamā sektorā mēs iekļaujam daudzdzīvokļu ēkas, dzīvokļus, individuālās dzīvojamās mājas,  garāžas, dārza mājas, saimniecības ēkas, pagaidu būves, pārvietojamos dzīvojamos vagoniņus un vasarnīcas.”

“Ja skatās konkrētāk datus par ugunsgrēkiem daudzdzīvokļu ēkās, tad 2014.gadā visā valstī šajās ēkās bijuši 1586 ugunsgrēki, 2015.gadā 1464 ugunsgrēki, bet 2016.gadā – 1413 ugunsgrēki,” klāsta M.Kerimovs:

“Visbiežāk ugunsgrēki pagājušā gadā izcēlušies virtuvēs, dūmvados un dzīvojamās istabās un guļamistabās.”

Liepājā šā gada pirmajos piecos mēnešos bijuši 38 ugunsgrēki daudzdzīvokļu ēkās un divi individuālajās dzīvojamās mājās: “Tāpēc aicinām iedzīvotājus būt līdzatbildīgus un ziņot, ja redzat, ka mājā, kurā dzīvojat, netiek ievēroti ugunsdrošības noteikumi.”

Lielākā atbildība – uz apsaimniekotāja pleciem

Runājot par pastiprināto kontroli pēc traģēdijas Anglijā, M.Kerimovs skaidro: “Pārbaudes tiks veiktas izlases kārtībā daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kurās ir seši un vairāk stāvi, bet novados tiks pārbaudītas tās daudzdzīvokļu namu ēkas, kurās ir trīs un vairāk stāvi. Šāda veida pārbaudes jau iepriekš esam veikuši un vairākas ēkas jau iepriekš ir pārbaudītas.” 

Pēc viņa teiktā pārbaužu laikā pastiprināta uzmanība tiks pievērsta tam, vai ēka ir siltināta, kā arī evakuācijas ceļu atbilstībai – piemēram, vai gaiteņos un kāpņu telpās nav novietoti dažādi materiāli un priekšmeti, vai dažādi materiāli un priekšmeti netiek uzglabāti tam neparedzētās telpās, vai durvis uz kāpņu telpām ir brīvi atveramas utt.: “Līdztekus uzmanība tiks pievērsta tam, kādas ir ugunsdzēsības tehnikas piebraukšanas iespējas pie daudzdzīvokļu ēkām un ārējai un iekšējai ugunsdzēsības apgādei.”

Kas tad atbildīgs par to, lai daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji būtu iepazīstināti ar mājas ugunsdrošības instrukciju? “Atbildīgais daudzdzīvokļu ēkās par šādas instrukcijas izstrādi ir par ugunsdrošību ēkā atbildīgā persona, kas var būt ēkas īpašnieks vai apsaimniekotājs,” tā M.Kerimovs.

Kurš skaidro: “Pārsvarā par ugunsdrošību ēkās ir atbildīgi namu apsaimniekotāji, ar kuriem noslēgti līgumi vai arī dzīvokļu īpašnieku veidotas biedrības.

Piemēram, ja daudzdzīvokļu ēku apsaimniekošanā pārņēmusi izveidota biedrība un, ja līgumā minēts, ka šī biedrība ir atbildīga par ugunsdrošību ēkā, tad par instrukcijas izstrādi atbildīga ir konkrētā biedrība. Tās iespējas ir ļoti dažādas un katrs gadījums jāizskata atsevišķi.”

Portāls noskaidroja, ka apsaimniekotāji pret saviem pienākumiem izturas atbildīgi. Piemēram, SIA “Namu Serviss APSE” darbinieki, piesaistot ugunsdzēsējus, apseko ne vien ēkas, kam ir seši un vairāk stāvi, bet arī trīsstāvu un piecstāvu ēkas.

Katru gadījumu vērtē individuāli

Līdz pastiprināto pārbaužu beigām vēl vairāk nekā mēnesis laika. Taču kas notiks pēc pārbaudes, ja tiks konstatēti kādi pārkāpumi, trūkumi, ugunsdrošības prasību pārkāpumi? “Pārbaužu rezultāti tiks atspoguļoti pārbaudes aktā un, ja tiks konstatēti kādi pārkāpumi, tos tiks uzdots novērst. Tāpat tiks izskatīta arī objekta administratīvās atbildības piemērošana likuma kārtībā – viss atkarīgs no pārkāpumu smaguma un tā, vai tie tiek novērsti noteiktajos termiņos,” tā M.Kerimovs.

Viņš uzskata, ka ir jūtams, ka daudzdzīvokļu namos cilvēki aizvien vairāk domā par ugunsdrošību: “Jā, cilvēki rūpējas par savu drošību. Situācija ar katru gadu uzlabojas, inspektori ēkās veic pārbaudes un pārkāpumi tiek novērsti. Bet, protams, ir arī tādi objekti, kur cilvēki laikus nenovērš pārkāpumus - tad arī tie tiek sodīti likumiskajā kārtībā. Bet, protams, vēlamies atgādināt, ka paši, parūpējoties par sevi, varam novērst nelaimes – kaut vai izvietojot savā mājā dūmu detektorus!”

Un atgādina, ka no 2020.gada 1.janvāra stāsies spēkā prasība par dūmu detektoru nepieciešamību katrā dzīvoklī: “Jau no 2008.gada 1.marta Latvijā jaunuzbūvētās, rekonstruētās un renovētās dzīvojamās ēkas obligāti dzīvokļus jāaprīko ar ugunsgrēka autonomiem detektoriem.”

“Bet jaunie Ugunsdrošības noteikumi nosaka, ka no 2020.gada 1.janvāra dūmu detektoram jābūt katrā mājoklī,” uzsver VUGD pārstāvis: “Protams, mēs iedzīvotājus aicinām dūmu detektorus savos mājokļos izvietot jau tagad, jo dūmu detektori, kā rāda pasaules pieredze, ir efektīvs risinājums, lai pasargātu mājokļa iemītnieku dzīvības no pēkšņa ugunsgrēka briesmām. Analizējot VUGD statistiku par ugunsgrēkiem dzīvojamās ēkās, secināts, ka aptuveni puse ugunsgrēkos bojāgājušo miruši nevis no fiziskiem apdegumiem, bet gan no saindēšanās ar toksiskiem produktiem, kas rodas, sadegot mājoklī esošajiem sadzīves priekšmetiem un mēbelēm. Pie tam lielākā daļa bojāgājušo nosmakuši dūmos vai sadeguši atrodoties savās guļamistabās.”

Praktiskais risinājums, kā samazināt šāda veida bojāgājušo skaitu, ir dzīvojamo telpu aprīkošana ar tehniskām iekārtām, kas brīdinātu cilvēkus par izcēlušos ugunsnelaimi un tādējādi ļautu tiem paspēt pamest degošās telpas, silti iesaka glābēji.