Paziņojumi

Kā legionellas nonāk māju ūdens sistēmās?

Ivars Bekmanis, siltumenerģētiķis, Dr.sc ing, SIA «Bek-Konsult» valdes priekšsēdētājs:

• Gan dzīvojamās mājās, gan publiska rakstura ēkās vai rūpniecības objektos, visos gadījumos legionella ūdens apgādes sistēmā nokļūst no ārpuses kopā ar ūdeni un sāk vairoties ēku stāvvadu iekšējā organiskajā aplikumā. Legionellas baktērija ir dabas sastāvdaļa un ūdensvados nonāk koncentrācijā, kas nav bīstama cilvēku veselībai un dzīvībai. Taču labvēlīgā vidē šīs baktērijas vairojas. Vislabvēlīgākie apstākļi šim procesam ir ūdens temperatūra robežās no +25°C līdz +45°C. Baktēriju vairošanos vēl pastiprina nogulsnēm klātas cauruļvadu iekšējās virsmas un bioplēves.

Lai legionellas baktēriju vairošanos nepieļautu, jāievēro divi svarīgi pamatnosacījumi. Pirmkārt, jānodrošina pietiekoši augsta karstā ūdens temperatūra karstā ūdens sistēmā.Temperatūras diapazonā starp +48°C līdz +50°C tās spēj izdzīvot, bet nevairojas. Pie +50°C 90% legionellas baktēriju iet bojā 80 – 120 minūtēs, pie +60°C grādiem tam nepieciešamas vairs tikai divas minūtes.

Otrkārt, svarīga ir ūdens cirkulācija, lai temperatūra, kurā baktērijas iet bojā, būtu vienāda visā ūdensapgādes sistēmā. Taču es zinu, ka taupības dēļ ne vienā vien mājā iedzīvotāji atsakās no cirkulācijas nodrošināšanas ēkas karstā ūdens sistēmā. Līdz ar to karstā ūdens temperatūra stāvvados pazeminās un veidojas labvēlīga vide, lai legionellas baktērijas sāktu vairoties. Cirkulācija, kā zināms, nenotiek arī ūdensapgādes sistēmas pēdējā posmā - no stāvvada līdz krānam vai dušai, tāpēc to var saukt par kopējās sistēmas vājo punktu. Tieši tur arī visbiežāk legionellas savairojas un ar ūdens tvaikiem nonāk cilvēku elpceļos. Tāpēc vajadzētu periodiski notecināt karsto ūdeni un obligāti to darīt pirms mazgāšanās dušā.

Kā sevi pasargāt no inficēšanās ar legionelozi?

Pāvils Aivars, LNA Inženierkomunikāciju tehniķis:

• Lai izsargātos no inficēšanās ar legionelozi, pirmkārt, jānodrošina apstākļi, kas kavē visu veidu baktēriju savairošanos, kā arī jāiznīcina caurulēs esošais organiskais aplikums un jārada apstākļi, lai tas nespētu veidoties. Par profilaksi jādomā arī namos, kuros par siltā ūdens padevi rūpējas paši iedzīvotāji, piemēram, izmantojot boilerus. Jāseko tam, lai aukstā ūdens temperatūra būtu zem +20°C, bet karstā - virs +50°C. Pirms iet dušā vai sākt mazgāt zobus, ūdeni ieteicams notecināt apmēram 2 minūtes, tāpat regulāri jātīra dušas galviņas un krānu filtri vai arī tie jāapstrādā ķīmiski, neļaujot veidoties organiskajam aplikumam. Īpaša uzmanība jāvelta vietām, kur ūdens tiek lietots reti. Šajās vietās vismaz reizi nedēļā dažas minūtes ūdens jānotecina. Tas ikvienā krānā un dušā jādara arī ikreiz pirms ūdens lietošanas pēc ilgstošas prombūtnes.

Liepājā ir arī mājas, lielākoties hruščova tipa, kurās karstā ūdens cirkulācijas sistēma nemaz nav un nav bijusi paredzēta jau kopš mājas uzcelšanas. Tāpēc ūdens notecināšana pirms lietošanas te ir divtik svarīga. Cirkulācijas izbūve, protams, ir iespējama, bet par to jālemj iedzīvotājiem. Dažos gadījumos iedzīvotāji ir par to vienojušies un karstā ūdens sistēma ir pārbūvēta.

Ir vairāki veidi, kā attīrīt inficēto ūdeni un iznīcināt organisko aplikumu ūdensvados. Vispareizāk, izvērtējot konkrēto situāciju, būtu sastādīt ūdens sistēmas tīrīšanas jeb apkopes plānu. Pirmām kārtām, jānovērš ūdens stagnācija – baktēriju vairošanās vislabāk notiek stāvošā ūdenī, tāpēc viens no svarīgākajiem profilakses pasākumiem ir regulārs ūdens patēriņš, kā arī iespējami īsi ūdens ceļi. Otrkārt, svarīgi neveidot ūdens strupceļus, neradīt baktērijām barošanās vidi, nodrošināt tīrību ūdens sistēmas ierīču maiņas vai uzstādīšanas laikā un ieplānot pareizus cauruļvadu izmērus, kā arī nodrošināt regulāru sistēmas kontroli un apkopi. Treškārt, svarīgi regulāri veikt dušu galviņu un krānu attīrīšanu no organiskā un neorganiskā aplikuma, kā arī to dezinficēšanu, izmantojot hloru saturošus dezinfekcijas līdzekļus vai uzbrīdi tos ieliekot verdošā ūdenī.

Viens no labākajiem profilakses veidiem, par ko var vienoties mājas iedzīvotāji kopīgi ar pārvaldnieku, ir, piemēram, reizi nedēļā karstā ūdens temperatūru uz stundu paaugstināt līdz aptuveni +70°C. Noteiktajā laikā karstais ūdens, cirkulējot stāvvados, tos izsildīs un baktēriju iznīcinās.

Iedzīvotājiem jābūt informētiem

Artis Rimma, LNA vadītājs:

• Ūdens padeves iekārtas, kas var veidot tvaiku vai aerosolu, ir dušas un krāni, virpuļvannas vai baseini, saunas, turku pirtis, karstie avoti, gaisa mitrinātāji, gaisa kondicionētāju dzesēšanas iekārtas, elpošanas sistēmas terapijas iekārtas, dekoratīvās strūklakas un pārējās iekārtas, no kurām ūdens izplatās arī tvaiku veidā. Lai to lietošana būtu droša, līdzās pietiekamas ūdens temperatūras un cirkulācijas nodrošināšanai svarīga ir arī ūdens apgādes tīklu dezinfekcija. Vienas piecstāvu dzīvojamās mājas inženierkomunikāciju sistēmas dezinfekcijas orientējošās izmaksas ir līdz 200 eiro. Ņemot vērā to, ka katrai dzīvojamajai mājai apsaimniekošanas un uzturēšanas uzkrājumu bilance ir atšķirīga, lēmumu par dzīvojamās mājas inženierkomunikāciju dezinfekcijas veikšanu, kā arī to, vai paaugstināt jeb atcelt karstā ūdens automātiskos temperatūras regulējumus dažādās diennaksts stundās, ir tiesīgi pieņemt dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki. Taču, lai atbildīgi pieņemtu šos lēmumus, iedzīvotājiem jābūt zinošiem par konkrēto problēmu un tās risinājumiem.

Jāuzsver, ka pēdējos gados iedzīvotāji kļuvuši ievērojami izglītotāki legionelozes riska novēršanas pasākumu plānošanā. Pirmkārt, ūdenim māju cauruļvados jānonāk temperatūrā, kas nav zemāka par +50°C. LNA to nodrošina un kontrolē, izmantojot attālinātu siltuma padeves sistēmu. Nepieļaujam temperatūras pazemināšanu arī gadījumos, kad iedzīvotāji izsaka šādu vēlmi, plānojot taupības pasākumus. Profilakses un dezinfekcijas iespējas ir vairākas, tās jāievēro kompleksi. Labākā rezultāta sasniegšanai procesos noteikti jāiesaistās arī iedzīvotājiem.

Kā izpaužas leģionāru slimība?

Mārcis Kristons, Liepājas reģionālās slimnīcas plaušu slimību speciālists:

• Leģionāru slimība jeb legioneloze ir akūta bakteriāla slimība, kuru ierosina baktērijas, kas pieder Legionella ģintij. Cilvēka organismā tās  nonāk, ieelpojot tās saturošas aerosolizētas ūdens daļiņas vai putekļus, kas rodas biežāk ūdenim atsitoties pret dušas virsmām. Jo aerosolizētie ūdens pilieniņi sīkāki, jo inficēšanās risks lielāks. Inficēšanās nav iespējama iedzerot ūdeni, jo baktērijām jānonāk tieši plaušās. Legioneloze arī neizplatās no personas uz personu.

Slimība biežāk sastopama vīriešiem un gados vecākiem cilvēkiem. Vecuma grupā līdz 20 gadiem slimība sastopama ļoti reti. Saslimšanu veicinošie faktori ir alkoholisms, smēķēšana, hroniskas plaušu un nieru slimības, cukura diabēts, imūnsupresīvu medikamentu lietošana.  

Legionellas var izraisīt divas klīniski atšķirīgas slimības formas: Leģionāru slimību jeb legionelozi un Pontiaka drudzi. Leģionāru slimības inkubācijas periods ir divas līdz 10 dienas. Slimībai raksturīgs straujš sākums, ķermeņa temperatūrai paaugstinoties līdz 39° - 40,5°C. Novēro vispārējas intoksikācijas pazīmes, neproduktīvu klepu, sāpes krūtīs, elpošanas traucējumus, sirds un nieru mazspēju, pneimoniju, caureju.  Ja slimība netiek ārstēta, letalitāte ir līdz 40% gadījumu, ārstēšanas gadījumā – 5 līdz 10%.

Pontiaka drudzis ir salīdzinoši vieglāka slimības forma bez pneimonijas. Tai raksturīgi gripai līdzīgi simptomi: drudzis, sāpes muskuļos, galvassāpes. Simptomi neārstējot izzūd pēc 2-5 dienām.

No praktiskā viedokļa par leģionāru slimību biežāk  jādomā, sastopoties ar smagu pneimoniju, kas sākusies akūti un norit ar smagu vispārējo stāvokli. Bieži vien tas var būt pēc ceļojumiem, jo tieši viesnīcās visbiežāk novērota iespēja ieelpot legionelozes baktērijas. Turklāt šīs slimības ārstēšanā nepalīdz parastās antibiotikas. Ir speciāli testi slimības apstiprināšanai. Ārstēšana jāveic stacionāra apstākļos ar antibiotikām un bieži tas notiek intensīvās terapijas nodaļā. 

Uzziņai

Kāpēc leģionāru slimība?

• 1976.gada jūlijā organizācija “Amerikas leģions” rīkoja 58.kongresu Filadelfijas greznajā viesnīcā Bellevue-Stratford 4400 dalībniekiem. Ar smagu pneimoniju saslima 183 cilvēki, no tiem nomira 29 cilvēki. Prese slimību nodēvēja par “leģionāru slimību”.

• 1979.gadā retrospektīvi tika identificēts 1947.gada uzliesmojums, kas uzskatāms par pirmo gadījumu.

• Legionellu izraisīts gripai līdzīgs “Pontiakas drudzis” identificēts pēc uzliesmojuma Pontiakā, Mičiganas štatā 1968.gadā.

Avots: Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts «BIOR»