Paziņojumi

Tagad nav jēgas remontēt dzīvokli

Arturs Kalinauskis ar ģimeni pirms trīs gadiem iegādājās trīsistabu dzīvokli piecstāvu mājā Roņu ielā 1. "Taču tā ir diezgan briesmīgā stāvokli," viņš saka. "Sienas plaisā – gan ārējās, gan arī starp dzīvokļiem, turklāt šodien uzkāpu uz jumta un pamanīju, ka pa to mājā sūcas iekšā ūdens. Skaidrs, ka nebūs ilgi jāgaida, tad tas sāks pilēt uz galvas augšējā stāva dzīvokļu iemītniekiem." Tas nozīme, ka šie prieki gaidāmi Artura ģimenei, kas mitinās piektajā stāvā.

Māju Roņu ielā 1 apsaimnieko uzņēmums "Liepājas namu apsaimniekotājs" un Arturs ir viena no šīs mājas kontaktpersonām. Viņš stāsta: sākotnēji pret renovāciju iebilduši gan mājā dzīvojošie pensionāri, gan arī parādnieki. Tomēr pietiekoši ir arī cilvēki, kas domā līdzīgi kā Arturs un saprot, ka pašiem vien māja būs jāsakārto – neviens no malas nenāks un to nedarīs. "Ja mums nav iespējama renovācija, tad remontēt dzīvokli vispār nav nekādas jēgas, jo mitrums sūcas iekšā un ieguldītie līdzekļi būs izlietoti pilnīgi bezjēdzīgi," viņš saka. "Un tāpat ir svarīgi, lai varētu samazināt izmaksas par apkuri un paši regulēt siltumu dzīvoklī." Šī ir viena no mājām, kam renovācijas projekts jau ir gatavības stadijā un šobrīd tiek saskaņots un skatīts Liepājas Būvvaldē.

Solīt sola, bet jau gadu nekā!

Liepājas namu apsaimniekotāji atceras: jau pagājušā gada pavasarī solīja, ka būs zināmi jaunā ES plānošanas perioda (2014.-2017.) noteikumi saistībā ar daudzdzīvokļu namu renovāciju, bet tas neīstenojās. Kā nākamais iespējamais noteikumu nosaukšanas laiks tika minēta vasara. Atkal nekā! "Rudenī būs noteikti!" tā solīja Ekonomikas ministrijas pārstāvji, kad Latvijas namu apsaimniekotāji tiem uzdeva konkrētu jautājumu: kad būs! Kad pagājušā gada jūnijā "Kurzemes Vārds" un portāls liepājniekiem.lv piedalījās Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un žurnāla "Būvinženieris" rīkotajā konkursā "Energoefektīvākā ēka Latvijā" apbalvošanas ceremonijā, intervijā Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola solīja: "Daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programma mums ir prioritāra un šobrīd tiek izstrādāti noteikumi, tādēļ ceram, ka augustā vai septembrī tiks izsludināts konkurss."  

Rudens pagāja ar skaistu lapkriti, kas gan neatnesa ne mazumiņu no Ekonomikas ministres solītā. Taču pa šo laiku nav snauduši apsaimniekotāji – ne uzņēmumi, ne arī dzīvokļu īpašnieku biedrības. "Mums rindā uz māju renovāciju ir sagatavoti jau desmit un astoņi projekti ir izstrādes stadijā, kurus esam gatavi pielāgot jaunajām prasībām un iesniegt ES līdzfinansējuma saņemšanai tikko kā konkurss būs izsludināts," teica uzņēmuma "Liepājas namu apsaimniekotājs" projektu vadītājs Toms Cīrulis. Ar saviem jau sagatavotajiem projektiem stāties rindā ir gatavi arī citi uzņēmumi un dzīvokļu īpašnieku biedrības, tāpēc visiem vienā balsī ir jautājums: kāpēc notiek kavēšanās?

"Šī ir viena no nedaudzajām programmām, kurā mums ir domstarpības ar Eiropas Komisiju," skaidroja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko. "Izvērtējot iepriekšējā plānošana perioda pieredzi, mēs vēlamies novērst tās nepilnības, kas bija iepriekš. Pirmā problēma bija tā, ka iepriekš daudzām mājām nebija iespējams saņemt kredītu komercbankās, tāpēc bija vajadzīgs garants. Otra problēma – gandrīz 90% projektos iepriekšējā periodā bija kādas nepilnības, kā rezultātā iedzīvotāji bija spiesti maksāt soda naudu, ko mēs šajā periodā gribam novērts, jo katrs iedzīvotājs nav spējīgs pārzināt šādus projektus, un tas viņiem arī nav jādara. Jaunajos noteikumos mēs gribam iestrādāt mehānismu, kas dotu garantiju, ja valsts ir apstiprinājusi projektu ar noteiktu ES finansējuma daļu, tad konkrētās mājas iedzīvotāji to arī saņem, bet, ja vēlāk izrādās, ka projektā paredzētais ietaupījums nav saņemts, tad vainu nāksies uzņemties vai nu būvniekiem, vai kādam citam, kas nav bijis savu uzdevumu augstumos, lai efekts būtu sasniegts."

Par šīm sadaļām bijušas nopietnas diskusijas, taču, kā apgalvo R.Aleksejenko, viņš patlaban neredzot problēmas turpmākam darbam, lai programmu apstiprinātu, un tas jāizdara Ministru kabinetam. Viņš cer, ka ministriem iebildumu nebūs. "Tad ir jābūt ļoti stipriem argumentiem, kāpēc programmu nevarētu pieņemt," viņš teica. Un paredzēja, ka līdz februāra beigām to varētu pieņemt Ministru kabinets un martā varētu sākt izsludināt projektu pieteikšanu. "Mēs gribam, lai jaunajā būvniecības sezonā varētu ķerties pie darba," sacīja R.Aleksejenko, uzskatot, ka, neskatoties uz laiku, kas jāpatērē projektu sagatavošanai un apstiprināšanai, kā arī būvnieku atlases konkursam, tas būs iespējams.

Renovācijai būs vairāk naudas

Kamēr iedzīvotāji gaida, kad sāksies ilgi gaidītā renovācija, pēc kuras viņi varēs baudīt labākus sadzīves apstākļus, vienlaikus dzīvojot arī estētiski skaitā mājā, R.Aleksejenko "Kurzemes Vārdam" skaidro paredzamos noteikumus saistībā ar daudzdzīvokļu māju renovāciju.

Sarunas sākumā viņš norādīja, ka šajā ES fondu plānošanas perioda daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas programmas kopējais publiskais finansējums, ko kā dāvanu no ES fondiem saņems renovēto māju iedzīvotāji, būs ievērojami lielāks nekā iepriekš - 166 miljoni eiro (iepriekšējā plānošanas periodā pēc Ekonomikas ministrijas sniegtajiem datiem tie bija 89 miljoni eiro). "Tas nozīmē, ka šajā periodā būs iespējams renovēt divreiz vairāk māju," viņš teica, norādot, ka interese par renovāciju ir bijusi visu laiku un Liepāja šai ziņā bijusi līdere, taču problēma bija pieejamais ES līdzfinansējums. Ja iepriekšējā periodā visā Latvijā renovētas 753 mājas, tad paredzams, ka šajā to varētu būt pat ap 1700, lēš R.Aleksejenko. Viņš arī norādīja, ka atsevišķām mājām būs iespējams saņemt vairāk naudas nekā iepriekš un izteica mudinājumu, izmantojot ES naudas pieejamību, vienā projektā ietvert pēc iespējas vairāk uzlabojumu, kas veicinātu energoefektivitāti mājā. Taču vienlaikus R.Aleksejenko piebilda, ka tāpat kā iepriekšējā periodā līdzfinansējums būs pieejams arī tām mājām, kuras dažādu iemeslu dēļ nevar veikt pilnu renovācijas darbu kompleksu, tāpēc izšķiras par daļēju renovāciju.

Atbalstu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem šajā plānošanas periodā sniegs akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum". Ja iepriekšējā periodā no ES fondiem saņemamo un neatmaksājamo summu galvenokārt aprēķināja, vadoties pēc renovācijā sasniegtā kopējā rezultāta, bet līdzfinansējums uz vienu apdzīvojamās platības kvadrātmetru nedrīkstēja pārsniegt 50 eiro. Nākošajā periodā plānots šo līdzfinansējumu palielināt līdz 75 eiro par kvadrātmetru un iegūto energoefektivitātes rezultātu vērtēt trīs dažādos līmeņos (Tabula nr.2). Un otrs nosacījums, kas ietekmēs līdzfinansējuma apmēru, būs projekta realizēšanai piesaistītais kredīta devējs. Nosacījumi paredz, ka pirmām kārtām kredīta saņemšanai jāvēršas komercbankās vai pie cita privāta investora un tikai tad, ja kaut kādu iemeslu dēļ tie kredītu mājas renovācijai atsaka, ir tiesības vērsties ar lūgumu pie "Altum", kas aizdevumu izsniegs ar samazinātām procentu likmēm (plānots 2%+EURIBOR), taču līdz ar to būs arī samazināts ES fondu izsniegtais finansējums (skat.tabula nr.2).

Apsaimniekotāji gaida starta šāvienu

Uzņēmuma "LNA" projektu vadītājs Toms Cīrulis, izvērtējot patlaban pieejamo informāciju par paredzamajiem noteikumiem māju renovācijai, norāda: lai arī jaunajā plānošanas periodā no ES fondiem vairs nesegs renovācijas tehniskās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas (ēkas energoauditu, tehniskās apsekošanas atzinumu, būvprojekta vai vienkāršotās fasādes apliecinājuma kartes izstrādi), ieguvums noteikti būs tas, ka projekta attiecināmajās izmaksās paredzēts iekļaut tādas pozīcijas kā, piemēram, jumta seguma nomaiņu – iepriekš attiecināmajās izmaksās bija iekļauta vien bēniņu siltināšana. Un tāpat šajā izmaksās paredzēts iekļaut arī aukstā ūdens un kanalizācijas stāvvadu nomaiņu – iepriekš tas attiecās tikai uz karstā ūdens stāvvadiem. Un, viņaprāt, turpmāk projektu īstenošanas gaitā vēl lielāka atbildība nekā iepriekš būs gan būvuzraugam, gan arī būvniekiem, lai sasniegtu projektā paredzēto energoefektivitāti. T.Cīrulis gan pieļauj: tas zināmā mērā varētu arī sadārdzināt projektus, jo būvnieki izvēlēsies augstākas kvalitātes materiālus. Viņš arī izpētījis, ka jaunajā plānošanas periodā pieļaujamais kredīta atmaksas termiņš ir līdz 20 gadiem, nevis kā iepriekš – līdz 15. "Tādējādi varētu būt mazāks ikmēneša maksājums, taču kopumā iedzīvotāji varētu vairāk samaksāt procentu maksājumos," viņš skaidro, gan piebilstot: to, kā īsti būs, redzēsim, kad reāli sāksim strādāt ar jauno renovācijas programmu.

Taču par to, ka jau šogad varētu sākties būvniecība, ja martā izsludinātu konkursu jauno projektu pieņemšanai, T.Cīrulis ir diezgan skeptisks, norādot, ka katra veicamā procedūra, kamēr tiek līdz būvniecībai, ir laikietilpīga, turklāt pat mājām, kam projekti jau ir gatavi, tie jāpielāgo jaunajām prasībām. "Tā kā es domāju, ātrākais, kad reāli varētu sākties būvniecība, ir 2017.gads – vienu gadu būsim izlaiduši," domā T.Cīrulis, norādot, ka pēdējie iepriekšējā plānošanas perioda projekti pabeigti 2015.gada oktobra vidū.

"Man ir grūti paredzēt, vai būvniecība šogad varētu sākties," saka namu apsaimniekošanas uzņēmuma "Namu serviss "Apse"" projektu vadītājs Gints Šukteris, stāstot, ka vienā no tikšanās reizēm, kad namu apsaimniekotājiem stāstīts par jaunajiem noteikumiem, minēts arī, ka no projekta iesniegšanas līdz būvdarbu uzsākšanai varētu paiet mēnesis, divi. "Mazliet nereāli izklausās," viņš teica. Arī šajā uzņēmumā ir saglabājušies projekti, ko nepaspēja iesniegt renovācijai vēl iepriekšējā plānošanas periodā un, ja vien iedzīvotājiem joprojām būšot interese, tos pārstrādāšot atbilstoši jaunajām prasībām un virzīšot realizēšanai. Tomēr sīkāk analizēt paredzamos jaunās renovācijas programmas ieguvumus salīdzinājumā ar iepriekšējo plānošanas periodu G.Šukteris atturējās, sakot, ka dzīve bieži vien pierāda, ka plānotais ir krietni vien atšķirīgs no, kas iznāk gala versijā, tāpēc īsti vērtēt varēs tikai tad, kad programma būs izsludināta. Viņš gan cerot, ka tā būs laba, jo Ekonomikas ministrijai ir iepriekšējā perioda pieredze. "Tā kā jāgaida tik starta šāviens!" viņš sacīja.

Zināšanai

Noteikumi, kas jāievēro, lai daudzdzīvokļu māja šajā ES plānošanas periodā pretendētu uz finansiālu atbalstu renovācijai:

• vienam īpašniekam nedrīkst piederēt vairāk kā 20% no kopējā dzīvokļa īpašumu vai dzīvojamo telpu grupu skaita;
• nedzīvojamo telpu platība nedrīkst pārsniegt 25% no dzīvojamās mājas kopējās platības;
• siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc renovācijas nedrīkst pārsniedz 90 kWh/m² gadā;
• mājas parādsaistību apjomam par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (apsaimniekošanas, atkritumu apsaimniekošanas, siltumapgādes, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumi), pēdējā gada laikā jābūt mazākam par 10% no kopējā šo pakalpojumu rēķinu summas;
• investīcijām ir jābūt ekonomiski pamatotām, kas nozīmē, ka kopējais rēķins pēc renovācijas nedrīkst būt lielāks par laika posmu pirms tās.

Uzziņai

Granta (no ES fondiem saņemamās un neatmaksājamās naudas apmērs renovācijas projekta īstenošanai) apmērs projekta īstenošanai, piesaistot komercbankas vai citu privātā investora finansējumu:

• 36%, ja plānotais patēriņš apkurei mājā pēc renovācijas līdz 89 - 90 kWh/m² gadā;
• 43%, ja plānotais patēriņš apkurei mājā pēc renovācijas līdz 71- 80 kWh/m² gadā;
• 50%, ja plānotais patēriņš apkurei mājā pēc renovācijas līdz 70 kWh/m² gadā.

Granta apmērs, izmantojot "Altum" aizdevumu ar samazinātām procentu likmēm:

• 25%, ja  plānotais patēriņš apkurei mājā pēc renovācijas līdz 89 - 90 kWh/m² gadā;
• 30%, ja  plānotais patēriņš apkurei mājā pēc renovācijas līdz 71- 80 kWh/m² gadā;
• 35%, ja  plānotais patēriņš apkurei mājā pēc renovācijas līdz 70 -79 kWh/m² gadā. 

Alejas iela 24 renovācija:

Nosiltināto ēku īpatsvars attiecībā pret kopējo dzīvojamo ēku skaitu Latvijas lielākajās pašvaldībās.

Kristīne Pastore

"Kurzemes Vārds"