Paziņojumi

Sapulce pēc sapulces

Pirmais un lielākais jaunums šajā ES plānošanas periodā ir tas, ka ar daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmu īstenošanu un uzraudzību vairs nenodarbojas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), bet gan šie pienākumi uzticēti Attīstības finanšu institūcijai "Altum"". Un salīdzinājumā ar iepriekšējo plānošanas periodu mainījušās arī vairākas prasības, kas jāiekļauj projektos. Tās apgūst arī namu apsaimniekotāji.

Uzņēmumā "LNA" patlaban sagatavošanas stadijā ir renovācijas projekti 30 daudzdzīvokļu mājām. "Desmit no tiem jau ir pilnībā sagatavoti," norāda uzņēmuma projektu vadītājs T.Cīrulis, stāstot, ka daļa no tiem ir mājām, kuru iedzīvotāji tikai šajā ES plānošanas periodā vienojušies par renovāciju, bet daļa palikusi no iepriekšējā perioda. Tie jākoriģē atbilstoši jaunajām prasībām.

"Lai skaidrotu iedzīvotājiem renovācijas nianses un iepazīstinātu ar prasībām, sapulces pēdējos mēnešus notiek gandrīz katru dienu kādā no "LNA" apsaimniekotajām mājām," skaidro uzņēmuma projektu koordinators Kārlis Beihmanis, kuram iepriekšējā darba pieredze ir saistīta ar Ekonomikas ministriju, bet tagad viņš atgriezies uz dzīvi dzimtajā pusē. T.Cīrulis turpina: gribētos, protams, lai uz sapulcēm ierodas maksimāli daudz cilvēku, bet tā nav. "Lielākoties nāk vai nu tie, kas iebilst pret plānotajiem renovācijas darbiem vai tie, kam ir konkrēti jautājumi vai neskaidrības," viņš ieskicē situāciju. "Tāpēc skaidrošanas darbs notiek gan sapulcēs, gan individuāli, pat sazvanoties ar māju iedzīvotājiem pa tālruni."

Jāapgūst jaunās prasības

Ieskicējot vienas mājas pieredzi, kopā ar "LNA" projektu speciālistiem paanalizēsim jaunās prasības. Piecstāvu māja Roņu ielā 1 bija pirmā, kurai gan Liepājā, gan visā Latvijā šajā ES plānošanas periodā sagatavots renovācijas projekts. Tā ir māja ar 30 īpašumiem, no kuriem 29 ir dzīvokļi, bet viens īpašums 240 kvadrātmetru platībā iznomāts Latvijas Jūras administrācijas vajadzībām.

Pirmais jaunums, kas jāizpilda, lai ķertos pie projekta sagatavošanas, kā paredz jaunie noteikumi ir tas, ka renovāciju jāatbalsta vismaz divām trešdaļām iedzīvotāju (iepriekšējā periodā šī prasība bija 50%+1 balss). "No vienas puses iepriekš prasīto parakstu apjomu bija vieglāk savākt," skaidro T.Cīrulis. "Bet no otras – kad jāslēdz līgums ar banku par kredīta ņemšanu, arī iepriekš vajadzēja vismaz divas trešdaļas dzīvokļu īpašnieku parakstu." Tāpēc šis jaunums, lai gan sagādā grūtības par gaidāmajiem ieguvumiem pārliecināt to iedzīvotāju daļu, kas iebilst pret renovāciju, vienlaikus ir jau solis pretī nākamajam posmam, kad iedzīvotājiem vajadzēs apliecināt piekrišanu kredīta ņemšanai.

Kā jau iepriekš "Kurzemes Vārdā" skaidroja "Altum" speciālists energoefektivitātes jautājumos Ingus Salmiņš, jaunie noteikumi paredz precizēt, cik mājā ir komercdarbības veicēju. "Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, ja šo telpu īpašnieki jau iepriekš kādu projektu ietvaros saņēmuši ES fondu naudu un saņemtā summa pēdējo trīs gadu laikā sasniegusi 200 tūkstošus eiro, viņi nevar pretendēt uz turpmāku ES līdzfinansējumu," skaidro projektu speciālisti. Roņu ielā 1 šādu šķēršļu nebija, taču tas nenozīmē, ka nevar būt citās. Un T.Cīrulis ir pavisam atklāts: šo komerctelpu īpašnieki, kuriem šāda nosacījuma dēļ, būtu projekta realizēšanā jāpiedalās ar pilnu finansējumu, ar balsojumu pret varētu nobremzēt ieceri par mājas sakārtošanu. Šis ir otrs jaunums vai apgrūtinājums projektu izstrādē.

Trešo ieviesušas izmaiņas Latvijas Būvniecības noteikumos sadaļā, kas skar māju inženierkomunikācijas. Pirmkārt, tas attiecas uz apkures, ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmu nomaiņu – tam jāsagatavo atsevišķs projekts, kas jāsaskaņo Būvvaldē. Otrkārt, ieejošo dabasgāzes pievadu. "Tā kā mājas uz fasādes liek siltināmo materiālu, šis pievads ir jāizvirza uz āru un tam atkal vajag atsevišķu projektu," skaidro T.Cīrulis. Treškārt, mājām, kurām ir seši vai vairāk stāvi, atsevišķi jāizstrādā zibens aizsardzības projekts, turklāt neatkarīgam būvekspertam jāsniedz atzinums, ka tas atbilst visām drošības prasībām. Roņu ielā 1 tas nebija vajadzīgs, taču bija vajadzīgs "LNA" apsaimniekotajā deviņstāvu mājā Lielā ielā 1, kurā arī plānota renovācija. Projektu speciālisti neslēpj: visas šīs papildu prasības nenoliedzami sadārdzinās projektu izstrādi. Viņi rēķina: sadārdzinājums varētu būt 800-900 eiro apmērā.

Un vēl viens jaunums jaunajās renovācijas projektu prasībās – turpmāk atmaksājamo ES līdzmaksājumu mājām aprēķinās, ņemot vērā iegūstamo siltumenerģijas ietaupījumu. "Bet tas nozīmē, ka var nākties izvēlēties biezāku siltinājumu, kas atkal nozīmē būvdarbu sadārdzinājumu," turpina T.Cīrulis, gan piebilstot, ka šo pozīciju vajadzētu izvērtēt vēsu galvu un saprast, ka, jo kārtīgāks būs siltinājums, jo lielāks būs iegūtais siltumenerģijas ietaupījums un līdz ar to lielāks līdzfinansējums un mazāk jāmaksā par apkuri. Tomēr viņš neslēpa, ka speciālisti semināros arī mudinājuši uzmanīgi izvērtēt papildu siltinājuma nepieciešamību, lai saprastu, vai patiešām iegūstamais efekts un siltuma ietaupījums, izvēloties biezāku siltinājumu, būs būtiski lielāks, nekā izmantojot nedaudz plānāku siltinājuma slāni. "Tās ir nianses, ar kurām katrā mājā jāstrādā individuāli," norāda projektu speciālisti.

Atgriežoties pie sapulču organizēšanas un iedzīvotāju attieksmes par gaidāmo renovāciju, projektu speciālisti, atkal pieminot māju Roņu ielā 1, norāda: lai gan bija jāapgūst un jāsaprot jaunās prasības, darbu atviegloja tas, ka starp iedzīvotājiem nebija būtisku domstarpību par renovācijas nepieciešamību. Taču viņi ieskicē kādu būtisku problēmu, ar kuru īpaši spilgti nācies saskarties, plānojot renovāciju Lielā ielā 1. Liela daļa šīs mājas dzīvokļu īpašnieku paši savā īpašumā nedzīvo, dzīvokļi ir izīrēti un ir grūti sazināties ar īpašniekiem, jo daudzi mīt ārvalstīs un apsaimniekotājiem nav ne viņu telefona numuru, ne e-pasta adreses. "Bet tikai un vienīgi dzīvokļa īpašnieks vai to pilnvarotais pārstāvis drīkst dot piekrišanu par renovāciju, vai to noraidīt," saka T.Cīrulis. Ja vēl par domstarpībām, kas valda starp iedzīvotājiem, tad kā būtiskāko no tām K.Beihmanis min vienošanos par pieņemamāko apkures veidu.

Projektus vēl nākas koriģēt

Tas, ka projekts ir sagatavots un apstiprināts, vēl nenozīmē, ka uzreiz var ķerties pie renovācijas darbiem. "LNA" speciālisti ir reālisti: pirmie būvdarbi pēc jaunajiem projektiem, visticamāk, sāksies tikai nākamā gada pavasarī. Līdz tam priekšā vēl nopietnas procedūras, kas paredzētos darbus var aizkavēt. "Kad projekts ir apstiprināts, izsludināsim iepirkuma konkursu par būvdarbu veikšanu," skaidro T.Cīrulis. "Kad tas būs noslēdzies, tad arī būs pilnīgi skaidras visas izmaksas – kopējā summa, ar ko iedzīvotajiem jārēķinās." Apsaimniekotāju pieredze liecina: uzzinot nepieciešamo kredīta summu, iedzīvotāji visbiežāk vēlreiz caurskata visas veicamo darbu pozīcijas un koriģē projektu, lai izmaksas samazinātu." Visbiežāk pirmām kārtām atsakās no dzīvokļu logu un radiatoru nomaiņas, to atstājot uz iedzīvotāju pašu atbildības. Tālāk seko korekcijas saistībā ar aukstā ūdens un kanalizācijas sistēmas nomaiņu, kā arī jumta maiņu.

Vēl kāda nianse – jaunie noteikumi nepieļauj, ka kopējā maksa par dzīvokļa apsaimniekošanu un komunālajiem maksājumiem 20 gadu griezumā no viena dzīvokļa pēc renovācijas varētu palielināties salīdzinājumā ar laiku pirms renovācijas. Lai tas nenotiktu, kredīta atmaksas termiņš varēs arī pārsniegt iepriekš noteikto laiku – 15 gadus. Apsaimniekošanas speciālisti gan nenoliedz – tas ir viens no zemūdens akmeņiem: jo lielāks kredīta atmaksas termiņš, jo lielākas izmaksas par tā atdošanu.

Un vēl kāds sarežģījums paredzams, ja mājai renovācijas laikā jāpiemēro savādāki tehniskie risinājumi, nekā līdz šim ierastie. Piemēram, Lielā ielā 1 plānots ārsienu gala siltinājumu veidot ventilējamu, kas nozīmē, ka siltināmo materiālu liek uz konsolu, kurš ir piestiprināts uz ēkas sienas un starp siltumizolāciju un apdares plāksnēm atstājot ventilācijas spraugu. "Šis risinājums gan ir dārgāks, bet efektīvāks," norāda T.Cīrulis. Liepājā jau iepriekš projektu izstrādātāji vairāku māju iedzīvotājiem piedāvājuši šādu risinājumu, taču tas noraidīts, izvēloties lētākus variantus.

Nauda būs pieejama septembrī

No otras Liepājā lielākās māju apsaimniekošanas kompānijas "Namu serviss Apse" apsaimniekotajām mājām 25 namu iedzīvotāji konceptuāli izteikuši interesi par renovāciju. Daļā jau uzsāktas nopietnas sarunas, daļā projekti ir dažādās izstrādes stadijās. Vienai mājai – Vītolu ielā 27/33 – projekts jau iesniegts izvērtēšanai "Altum". Šīs kompānijas projektu vadītājs Gints Ločmelis atzīst: jaunajos noteikumos sarežģījumu ir pietiekošo daudz. Gan jau iepriekš minētie, gan vēl citi. Par vienu no apgrūtinošākajiem viņš nosauc apliecinājuma anketas aizpildīšanu, kas jāveic katra mājā esošā īpašuma īpašniekam. Anketas, viņaprāt, ir pārāk sarežģītas, tāpēc daudzi dzīvokļu īpašnieki bez apsaimniekotāju palīdzības tās pat nespējot aizpildīt. To pašu apgalvo arī individuālā māju apsaimniekotāja Evija Zemele. "Sapulcēs mēs kā tādi bērndārznieki visi kopā tās aizpildām," viņa paironizē. Bet par vienu no lielākajiem nezināmajiem patlaban G.Ločmelis min to, ka līdz šim brīdim "Altum" nav noslēdzis līgumu ar komercbankām par kredītu piešķiršanu renovācijas vajadzībām. "Tas nozīmē, ka mēs nezinām, kad būs pieejama nauda un kad varēsim ķerties pie reālā darba," viņš saka, gan piebilstot: cerot, ka līdz pavasarim būvdarbi sākties.

No E.Zemeles apsaimniekotajām mājām četrās, kuras nepaspēja renovāciju īstenot iepriekšējā plānošanas periodā, tagad notiek projektu korekcijas atbilstoši jaunajām prasībām. "Būs grūti, bet cīnīsimies!" tā viņa vērtē jaunās prasības. Kā nesaprotamu no "Altum" puses viņa min prasību apsaimniekotājiem iesniegt izziņu par personām, kurām ir paraksta tiesības. "Tā ir publiski pieejama informācija, ar kuru "Altum" speciālisti var iepazīties uzņēmumu datu bāzē "Lursoft"," viņa saka. "Bet mums, lai šo izziņu dabūtu, par katru jāmaksā 7,11 eiro. Es šo prasību uzskatu par līdzekļu piespiedu šķērdēšanu."

"Altum" Energoefektivitātes programmu departamenta vadītājs Ingus Salmiņš "Kurzemes Vārdam" skaidroja: pirms slēgt līgumu ar komercbankām par kredītu izsniegšanu renovācijas vajadzībām, "Altum" ir jānoslēdz līgums ar Centrālo līgumu un finanšu aģentūru (CLFA) par dalību energoefektivitātes programmā. Un pēc tam varēs slēgt līgumu ar bankām. Viņš optimistiski prognozēja, ka septembrī nauda kredītiem būs pieejama. "Es gan precīzi nevaru pateikt, vai tas būs 1. vai 15.datumā, bet septembrī būs!" solīja I.Salmiņš. Savukārt par sarežģītajām apliecinājuma anketām viņš norādīja, ka, ņemot vērā projektu sagatavotāju ieteikumus, šī anketa ar 27.jūliju ir vienkāršota un cilvēkiem, kuri savos dzīvokļos nenodarbojas ar komercdarbību, jāatbild uz pavisam elementāriem jautājumiem.

Rezumējot sarunu par daudzdzīvokļu māju renovāciju, T.Cīrulis sacīja: "Pie renovācijas ir jāstrādā tik enerģiski, cik vien iespējams, jo līdz ar šī perioda beigām, kas būs 2020.gadā, beigsies arī ES atbalsta programma māju renovācijai. Līdz ar to līdzfinansējumu šīm vajadzībām vairs nebūs iespējams saņemt." Vismaz tādas ir pašreizējās nostādnes.

Uzziņa

• No ES fondiem energoefektivitātes paaugstināšanai daudzdzīvokļu namos plānošanas periodā līdz 2020.gadam paredzēts ieguldīt 165 miljonus eiro.

• Par šo naudu plānots līdzfinansēt renovācijas darbus 1700 mājās.

"Kurzemes Vārds", 08.08.2016, Kristīne Pastore